Emociju vētras “sit pa sirdi”. Kā tās kliedēt?

Spēcīgi pārdzīvojumi momentāni ietekmē sirdi. Kā tai palīdzēt tikt galā ar emocionālajām vētrām?

Termins “emocija” cēlies no latīņu vārda emoveo, kas nozīmē – “uzbudināt”, “satraukt”. Pirmām kārtām emociju vētra nesaudzīgi iedarbojas uz sirds-asinsvadu sistēmu. Lai nesaslimtu, jāiemācās ātri un pareizi izkļūt no emocionālā stresa stāvokļa, un šajā ziņā ļoti daudz atkarīgs no tā, kādas tieši emocijas cilvēku pārņēmušas.

Neizmērojams naids
Lai cīnītos ar kritisku situāciju, kad cilvēku pārņēmis naids un niknums, organismam nākas patērēt milzum daudz spēka un enerģijas. Krasi paaugstinās tonuss, muskuļu izturība, mobilizējas visi enerģētiskie procesi. Pastiprinās sirdsdarbība, paaugstinās arteriālais spiediens, plaušu ventilācija, adrenalīna līmenis. Paātrinās imunoloģiskās reakcijas. Taču visa šī resursu mobilizācija notiek nevis ekonomiski un mērķtiecīgi, bet gan vētraini, neaprēķināti un ne vienmēr adekvāti situācijai.

Labākais veids, kā izlādēties agresijas gadījumā, ir fiziska slodze: ātrs gājiens vai skrējiens. Šajā situācijā muskuļu darbība liek paplašināties asinsvadiem un samazina vispārējo spiedienu, bet muskuļu nogurums rosinās bremzēšanas procesus centrālajā nervu sistēmā. Tiesa, arī šajā situācijā nedrīkst zaudēt galvu – slodzei jābūt adekvātai. Nav grūti iedomāties, kas notiks, ja netrenēts cilvēks afekta stāvoklī uzskries pa kāpnēm līdz pat devītajam stāvam.

Lai lasītu rakstu tālāk, šķiriet nākamo lapu!